Blogs ←

Njā. Nezinu vai tas m33 grafiks par 3 dienām janvārī mani tā iespaidoja vai kas, bet fakts paliek fakts - manas 3 dienas februārī ir kur daudz trakākas (vismaz man tā liekas). Sūdīgākais, ka tur ir tikai un vienīgi mana vaina. Jap, pats iesmērējos tā, kā nekad pat iedomāties nevarētu. Tagad sēžu ar daudz maz saprotošu galvu pārdomāju visu notikušo, un es tik tiešam nevaru rast atbildi un jautājumu "Kas ar mani bija noticis?"

Nē, nu atbildēt jau var - 5/6 bankrolla zaudēšana 3 dienās. Tikai izskaidrojums? Nē, nu izskaidrot jau arī var - sākumā, goda vārds, šausmīgi neveicās, brauca pāri visam kam var, bet pēc tam tilts, vēlme atspēlēties un tikai. Uzrakstot šīs rindas izjutu sevi kā zaļš tīnis, kurš zina, ka tā darīt nevar un nevajag, bet domā par to tikai tad, kad izmainīt neko vairs nevar. Šeit arī man sev jautājumu gribas uzdot. A kāda sūda (atvainojos) pēc tad, tu, spēlē, ka tev neiet? M? Pats raksti, ka vot tā un tā čiki-piki jāmāk sevi kontrolēt. Jā, zinu, es, ka vajag, bet kas notika šoreiz - es nesaprotu. 3 dienas vienkārši kā miglā.

Godīgi sakot, necerēju, ka vispār saņemšos un ko uzrakstīšo par notikušo. Rokas neceļas ne uz ko. Heh. Izlaidies teļš. Nē, es tikai un vienīgi par sevi.

Morāli jau baigi sūdīgi, tas ka atbildīgs esmu ne tikai par sevi, negribu nevienu pievilt.

Tagad jāsēžas būs pie NL20 galdiem un jācenšas izrāpties no dziļas jo dzīļas sūdu bedres. Nu, protams, ka NL20 kā gan savādāk, pēc tam, kad ielien pēc fiša uz NL200 HU un pakās viņam 5BI, ko tur vēl komentēt? A kurš paliek galu galā fišs? Ai, nu lohs, viņš un Āfrikā lohs. Vairāk neko par to kas un kā nerakstīšu. Tiešām negribas atcerēties.

Smagi. Vēl baigi "priecē" fakts, ka principā jau atkāpšanās ceļa nav, bet, zin kā, pārliecības pār saviem spēkiem pat uz NL20 šādos gadījumos arī īsti nav. Nu, mazliet bail man tagad sēsties pie galdiem. Bet citas izejas nav. Jācīnās līdz galam.

Tikko Dvana biogrāfiju tulkodams, kaut kā likās, ka nomotivēju sevi un viss būs labi. Nu, cerams. Rīt sākšu rāpties atpakaļ uz Everestu. Mhm, it kā es tur būtu. Nu, bet vismaz pasapņot var.

Āāā, vēl, vot šito sajūtu, kas tagad ir iekšās, es, goda vārds, pat ļaunākajam ienaidniekam nenovēlētu.

Tweet